Kā Swedbank atņem lielāko daļu no divus gadus veca bērna “cūciņas” satura, ko mazulis krājis no vecāku un vecvecāku dotās kabatas naudas, lai Ziemassvētkos sev varētu nopirkt kāroto dāvanu, savā Facebook lapā stāsta bērna saniknotā māmiņa.
”Mēs gribējām nonākt civilizētā valstī, bet nonācām Latvijā!” – tā kāds bēglis izteicās LTV1 intervijā 2006. gadā. Šodien es sajutos tāpat Swedbankā. Man ir kauns par šīs valsts iekārtu, izvaroto sistēmu un neierobežoto ņirgāšanos par šīs valsts pilsoņiem, nodokļu maksātājiem un visiem citiem iedzīvotājiem. Man ir kauns, ka manu pasi rotā uzraksts ”latviete”. Tad, tālajā 2006. gadā, man šķita, ka tā ir nekaunība augstākajā pakāpē – divkājainie, kuri nezina, kā pods izskatās, atļaujas manu mītnes valsti par ”banānu republiku” zākāt. Ziniet, šodien es jutos tik pazemota, ka biju gatava izrunāties visu tautu valodās un tik skaļi, ka dažs labs operdziedātājs varētu atvaļināties.
Situācija sekojoša: Ieeju Swedbankā ar veselu kasti monētu naudas, ko mans bērns visu gadu krājis (Ommis, Mā, mamma, tētis u.c. kādreiz iedod naudiņu končām, nauda paliek pāri un viss iet cūciņā) un esmu priecīga, jo zinu, ka tur ir daudz. Svars nemelo. Ziemassvētkos bērns sev pats pie plaukta varēs nopirkt to, ko sirds ļoti kāro.
Ziniet, cik tur bija? 21,96 eiro melnajās un dzeltenajās jeb 1, 2, 5, 10, 20 centu monētās. Ziniet, cik mans bērns drīkstēs iztērēt pie mantu plaukta? 10,93 eiro – 2,13 eiro = 8, 80 eiro. Kāpēc? Tāpēc, ka tagad naudas maiņa notiek sekojoši: automātā saberam monētas, tas monētas saskaita un izdod čeku ar summu un svītru kodu. Ar to tad dodamies pie personāla un iemainām pret naudu, BET automātiski tiek iekasēta komisijas maksa 71 cents par 50 monētām. UN naudu nevar piešķirt skaidrā naudā, bet TIKAI ”uzlikt” uz kartes, par ko, protams, automātiski iet nost vēl 2,13 eiro – komisija par neskaidras naudas darījumu.Tātad absurds jau ir faktā, ka mainot tikai 1 centa monētas, man vēl ir jāpiemaksā, bet mainot 2 centu monētas man bankai ir jāatdāvina 71% no naudas un VĒL jāsamaksā komisija, lai kāds man viņu ieskaitītu kontā 2,13 eiro!!! Man vienīgajai liekas, ka tā ir nekaunība?
Apsveicu, aizrijieties ar divgadnieka gadu krāto naudiņu, lai jums tā iesprūst vienā vietā. Es bērnam atdošu iztrūkstošo daļu no naudas, ko nemaksāšu šai zagļu bandai nodokļos.
Es neprasu šai valstij pabalstus, es necīnos par katru centu, bet atdot to, ko esmu godīgi nopelnījusi, es netaisos! Man no šīs valsts vairs nevajag neko, tāpat kā no visām šīs valsts iestādēm, bet arī no manis NEKO neprasiet. No manis neviens nekad NEKO nedabūs! Šis gadījums bija pliķis sejā, lai atjēgtos, ka kopējā atbildība un kopējais naudas maks ir kapitālistu, monopolu un oligarhu ierocis pret parastu mirstīgo. Ja es izlemšu nopirkt veļasmašīnu pa 500 eiro, tad es iešu maksāt ”bleķenē”, jo mainīt to ir neizdevīgi un neviens nav tiesīgs man atteikt, nauda ir un paliek nauda! Man vienalga. Es atmetu pieklājību, pretimnākšanu un sapratni. Es dzīvoju tā, kā man ir izdevīgi. Un tāpat ir ar nodokļiem. Jā, es liešu mašīnā degvielu, jo es bez tās nevaru pārvietoties no punkta A uz punktu B. Es iegādāšos pārtiku u.c pakalpojumus un preces. Bet manī ir nulle motivācijas iegūt legālus ienākumus un par tiem atdot lauvas tiesu kopējam makam. Ceļu savā ciemā uzlējām pa savu naudu, par citiem ceļiem lai muļķi maksā. Savus vecākus pensijas vecumā pabarošu, pārējos lai baro viņējie, savus bērnus izglītošu – pārējie lai mācās kā sanāk, medicīnas pakalpojumi arī maniem diviem mazuļiem ir maksas. Kultūra no manis nosūc iegādājoties CD, ejot uz teātri u.t.t. Tā var turpināt mūžīgi… es savu artavu atdošu, bet brīvprātīgi un tā, kā es uzskatīšu par vajadzīgu.
Mans novēlējums jums Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir: pārstāt būt par Pinokio un dzīvot muļķu zemē, kur visi stāsta, ka berot naudu zemē, tur izaugs naudas koks. Nē, atstājiet naudiņu kabatā un valdiet pār to paši! Esiet nekaunīgi un pastāviet par savām interesēm. Mēs dzīvojam valstī, kur jāatstāj terminatora iespaids, lai ar tevi komunicētu cilvēcīgi, un jāuzrīko īsta drāma, lai tevi nesamītu kājām!”
Otrdien Swedbank Puaro.lv lapā sociālajā tīmeklī Facebook atgadījumu komentējusi šādi:
“Mums ir ļoti žēl, ka nezinājām, ka filiālē saņemtās monētas ir bērna krājkasītē sakrātā nauda. Un atvainojamies, ka mūsu darbinieks neizskaidroja situāciju un nepiedāvāja alternatīvus risinājumus – iztērēt naudu tādā pat veidā, kādā tā sakrāta (izdarot pirkumu ar skaidro naudu) vai iespēju maksimāli samainīt monētas pret papīra naudu Latvijas bankas kasē, kur tas ir bez maksas. Jo skaidras naudas, sevišķi monētu, apstrādes un darījumu pašizmaksa ir augsta un tāpēc tai visās komercbankās, tai skaitā Swedbank, tiek piemērota atbilstoša komisijas maksa.
Esam privāti sazinājušies ar klienti un atvainojušies par notikušo starpgadījumu, kā arī atgriezīsim viņai par pakalpojumu ieturēto komisijas maksu. ”
Viņi, lūk, neesot zinājuši, ka tā ir maza bērna sakrāta naudiņa. Cik var saprast, ja viņi būtu to zinājuši, tad šādu komisijas maksu nebūtu ieturējuši. Interesantas ziņas! Tātad Swedbankoficiālā pozīcija ir tāda, ka komisija tiek piemērota tikai gadījumos, kad tā nav maza bērna cūciņā sakrāta nauda. Vai arī tomēr Swedbank vienkārši demonstrē savu liekulību, un komisijas maksa tiek atgriezta tikai un vienīgi tāpēc, ka konkrētā kliente publiski par to pažēlojās?
Atgriežot komisijas maksu vienam klientam, kurš par to ir publiski pažēlojies, taču ieturot no visiem pārējiem, Swedbank skaidri demonstrē to, ka konkrētās komisijas maksas lielums nav vis saistīts ar kaut kādām objektīvām pakalpojuma izmaksām, bet gan piemērojams, brīvi izejot no kāda vadības pārstāvja mirkļa lēmumiem un tā brīža izpratni par pieļaujamajiem alkatības apmēriem. Citiem vārdiem, tos, kuri klusē, slaucam pēc pilnas programmas, bet ja nu kāds tiešām ceļ brēku, mīļā miera labad lai patur savas kapeikas.
To, kura māmiņa Swedbank acīs ir vērtīgāka par kādu citu, kurš bērniņš vairāk svarīgs par citu, acīmredzami nosaka vienīgi bankas sabiedrisko attiecību vajadzības, nevis kāda pārdomāta politika, vai vēl jo vairāk, racionāli pamatojami argumenti.
Piezīme: Swedbank peļņa 2014.gadā ir 113 000 000,00 eiro, vēstīts bankas tīmekļvietnē.
Ko par šo visu domā tu?
Avots: Puaro.lv